Živile Žverūna

Ģeneoloģija

Cilvēka ķermenis ir krustojums: slimību un svētku, mīlestības un nāves. Živilės Žvėrūnos šauļieša figūra ir karte, kurā atzīmētas epidēmiju un mēru odisejas, kas pilsētā plosījušās jau kopš senseniem laikiem. Grāfi Zubovi vienmēr rūpējās, lai apkārtnē būtu pieejami dakteri un slimnieku istabas. Bet starpkaru posmā Muižas ielas un Aušras alejas krustojumā uzradās Vlada Bites (Vlado Bitės) projektētā Šauļu apgabala Slimokases pils. Cilvēks progresē, bet vīrusi un slimības nogaida, kamēr viņš aizmirsīsies. Žurkas pārnes cilvēkiem savas blusas ar vīrusiem. Peles pievienojas datoriem un vīrusi, iemācījušies staigāt pa cilvēku kapilāru tīklu, sāk klīst internetā, grauzt mūsu privātumu, lēnināt savienojumu, raustīt tīklus. Vīrusi pārceļas uz interneta tīkliem, jo tur mēs novirzām lielāko daļu savas enerģijas, laika un dzīves. Tur arī tie uzglūn.

Grāfs Platons Zubovs baidījās no nāves kroņa, tādēļ apprecēja 19 gadus jauno skaistuli Teklu. Cerēja, ka apmānīs nāvi. Deviņpadsmitgadniecei bija jābūt viņa maskai. Slimības, nāve un vīrusi atnāk nemanāmi, tiem nav vajadzīgas ne maskas, ne mūsu māju atslēgas. Tiem nav svarīgi, ka arī viņu kroņus neviens neredz. Un kas par to, ka neredz, – toties baidās. Platons Zubovs nomira 1822. gadā, 54 gadu vecumā, bet nākamajā gadā Gruzdžos (Gruzdžiuose), kur atradās viņa muiža, saslima 260 cilvēki, no kuriem 57 mira. Bet nāve nesagrauza viņa piemiņu, viņa muižu un bibliotēku. Viņa brālis turpināja. Viņa bērni turpināja. Mēs turpinām tālāk. Jo neesam nākuši no nekurienes. Lūk, arī tagad taču stāvam Aušras alejā, kas šķērso Zubovu teritoriju un ar saviem diviem galiem savieno slimnīcu un katedrāli. Aušras aleja savieno to, kas dramatiski savijas arī mūsu dzīvēs – dvēsele un ķermenis, dzimšana un nāve, nelaimes, cīņa un cerība.

Koordinātas: 55.9346100, 23.3143461