Vitālija Kurtinaitiene (Vitalija Kurtinaitienė)

Atmiņas mehānismi

Divas ar caurulīti savienotas galvas no viena ķermeņa un vēl neizprotams mehānisms. Gandrīz kā alus darītavā “Gubernija” savienotas lielās cisternas, kurās no dažādām sastāvdaļām tiek vārīts vienmērīgas garšas dzēriens.

Bet kāds mehānisms no dažādiem vēstures faktiem mums veido stāstījumus?

Šajā darbā – pulksteņa un slēdzenes hibrīds. Laika vaskā iespiedušos vēstures lieciniekus pavisam netālu no šīs vietas atrada arheologi. Tā bija Zubovu muižas saimniecības bedre.

Bet bedrē – visdažādāko šķietami nevajadzīgu priekšmetu krājumi. Taču, ja atrodam atslēgu, tad tas nozīmē, ka tiem ir ko pastāstīt. Visi arhīvi un muzeju krātuves arī visdrīzāk paliktu par šādiem priekšmetu krājumiem, bet cilvēka atmiņa un iztēle apstrādā vēsturē uzkrātos artefaktus, izlaiž tos caur savām caurulītēm un veido stāstījumus par to, kas apvieno atsevišķus cilvēkus vienā sabiedrības ķermenī, tajā, ko dēvējam par “mēs”.

Vajadzīga vien atslēga, lai iztēli pievilktu, un caurulītēs jau sāk tecēt ainas no šīm vietām.

Lūk, divi Aleksandras Zubovas bērni, apseglojuši poniju, dodas garām ielās dežūrējošiem žandarmiem, lai pārvestu grāmatas no viena ģimnāzista dzīvokļa uz mammas istabām pilī. Kas notiktu, ja žandarmi viņus apturētu? Nav zināms, bet par lietuviešu grāmatu izplatīšanu tolaik bija iespējams arī uz cietumu vai Sibīriju aizceļot.

Lūk, tur – tur bijušajos zirgu staļļos Aleksandra ierīko bērnu patversmi.

Bet tur, aiz parka, dzirdat Lauksaimniecības izstādes skaņas.

Taču, rokoties vēstures bedrē, dažreiz galva plīst pušu, kā šajā Vitālijas Kurtinaitienes darbā, tādēļ vajadzīgas caurulītes, kas savienotu kontrastus.

Jo Platons Zubovs bija pirmais no Zuboviem, kurš, pārcēlies šurp un palaidis savas dzimtas vēstures mehānismu, aktīvi piedalījās Abu Tautu Republikas sadalīšanā. Bet tagad, lūk, atrodamies blakus Polifonijas (Polifonijos) koncertzālei. Polifonijas koris veidojās, izpildīdams LDK laiku komponistu darbus. Māksla rada to, ko nav iespējams sadalīt, ko nav iespējams izārdīt un kas mūs vienmēr vienos nemanāmām caurulītēm.

Dodamies ceļā meklēt atslēgu savam atmiņas mehānismam.

Koordinātas: 55.9345, 23.314556