Jātnieks
Šis jātnieks stāv un skatās uz vārtiem, caur kuriem ceļš veda uz muižu.
Mēs tos vairs neredzam.
Un lai arī no vārtiem veda divi sazarojušies ceļi – mēs tos neredzam.
Tagad jātnieks stāv krustojumā.
Pilsēta ir krustojumā. Ceļu un dzelzceļu, slimību un svētku, mīlestības un nāves. Krustojumā saplūst arī to nauda. Mēs stāvam pie Šauļu pilsētas rentejas, redzam tās ēku, bet rentejas vairs nav.
Jātnieks stāv viens šajā krustojumā. Varbūt atklīdis šeit no spārnotajiem huzāriem pēc Salaspils kaujas? Lai gan, uz šī jātnieka krūtīm un muguras it kā redzēti motīvi. Vai tik tie nav no Jana Matejko gleznotās Žalgira kaujas?
Ilgi viņš te stāv. Laikam jau aizmirsa, kurā pusē viņš cīnījās – uzvarētāju vai zaudētāju. Kas ir uzvarētāji un kas ir zaudētāji pēc tik daudziem simtiem gadu? Un ko nozīmē – viens?
Tu izmainies, kad uzliec bruņas un ķiveri, tu vairs neesi tu – tu esi daļa no liela spēka un dodies cīņā ar tumsu. Jātnieks joprojām tur karogu, un, ja ir karogs, ir arī viss veļu karaspēks. Tikai mēs tos neredzam. Un, lai arī neredzēsim šo jātnieku, viņš dosies cauri vārtiem, kurus neredzam, tur, kur atrodamas senākās apbedījumu vietas pilsētā, vēl no tiem laikiem, kad pirms 2000 gadu Kristus pulcināja savu karaspēku, jo jau tolaik nāve spēlēja arī šeit, tajā vietā, kur tagad cilvēki spēlē tenisu.
Un viņa zirgs tiešām dzird zviegšanu, lai arī mēs nedzirdam. Šeit, pavisam līdzās, joprojām stāv muižas staļļi.
Vai arī jūs dzirdat?
Tiesa gan, tagad šeit atrodas Šauļu apgabala tiesa. Bet taisnība ir akla, tā arī neko neredz, neko nedzird. Un jātnieki cīnās ar vējdzirnavām. Vai jūtat vēju?
Koordinātas: 55.9329525, 23.3123808